EN    
LV    

ROTAĻAS VĒSTURE

Kā sākās Rotaļa?

Tautas deju ansamblis "Rotaļa" ir dibināts 1946. gadā. Jau no pašiem pirmsākumiem "Rotaļa" ir bijusi Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) kultūras nama deju kolektīvs, bet 1963. gadā kolektīvam piešķirts tautas deju ansambļa goda nosaukums.

Savu vārdu "Rotaļa" ieguva pēc tāda paša nosaukuma dejas, kuras horeogrāfe bija pirmā "Rotaļas" mākslinieciskā vadītāja Ludmila Krūmiņa.

Rotaļas panākumi un piedzīvojumi cauri laikiem

1983. gada Deju svētku skatē, "Rotaļa" ierindojas 1. vietā ar Aijas Baumanes deju "Plācenītis", Modra Gipmaņa "Trīs sidraba upes tek" un "Lietuviešu deju". Ansamblim tiek piešķirts Nopelniem Bagātā Tautas Deju Ansambļa tituls.

Arī nākamajā Deju svētku skatē 1985. gadā "Rotaļa" tiek atzīta par labāko deju kolektīvu, visus pārsteidzot ar Aijas Baumanes "Tūdaliņu", Ulda Žagatas "Dejotprieku" un "Turku deju". Kolektīvam piešķīra LPSR nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukums.

1998. gadā Latvijas Nacionālajā operā norisinās Latvijas Tautas Deju Ansambļu skate, kuru vērtē starptautiska žūrija. Ar Aijas Baumanes deju "Kur tu augi daļa meita" un Ritas Spalvas "Putnu sasaukšanās pavasarī" TDA "Rotaļa" izpelnās arī starptautiskās žūrijas augstāko atzinību, un Latvijas labākā tautas deju ansambļa titulu. To no savām rokām neizlaižot arī 4 nākošajās Deju svētku laureātu skatēs - 2003. Gada skatē Rotaļa piedalās ar dejām "Alsunģietis" un "Virmo gaiss" 2008. gadā, kad Rotaļa sevi pārstāv ar "Kur tu augu daiļa meita", un Ginta jaunradi "Paēduši, padzēruši", kā arī "Tu kā es kā", kas tapis uz akapella grupas "Cosmos" populārās dziesmas pamata un skatē izpelnījās nedzirdētas ovācijas.

2008. gads oktobrī TDA Rotaļa kopā ar visas Latvijas dejotājiem piedalās Latvijas Valsts 90 dzimšanas dienas sveiciena un vienlaikus Ginesa rekorda uzstādīšanā kategorijā Garākā deja, kas norit Vecrīgā.

2009.gada janvārī TDA "Rotaļa" startē Jaunrades deju skatē Valmierā, piedāvājot veselas 8 dejas – gan Aijas Baumanes, Modra Gipmaņa un Ojāra Graša dejas, kas iepriekš turētas kā "svece zem pūra", gan jaunākās Ginta Baumaņa dejas. Turpmāk ik gadu janvārī Rotaļa un Gints Baumanis piedalās šajā konkursā piedāvājot Latvijas kolektīviem jaunas dejas gan jauniešiem, gan vidējās paaudzes kolektīviem, un lepojas gan ar žūrijas apbalvojumiem, gan citu horeogrāfu komplimentiem par savu unikālo dejas stilu un manieri.

2010. gada novembrī Ķīpsalā Rotaļa, kopā ar citiem 800 dejotājiem, piedalās mītiskajā dejas uzvedumā NO ZOBENA SAULE LĒCA( horeogrāfs Agris Daņiļevičs, režisors Uģis Brikmanis , producents Edžus Arums). Dejas izrāde ir mītisks stāsts par seno baltu dzīvi, kuru dalībnieki atspoguļo dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos. Stāsts radīts kā kultūras vērtība, kas atspoguļo mūsu senču viedo dzīvesziņu. Izrādes sižetiskā līnija ļauj iepazīt seno baltu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskākos ritus, piemēram, dzimšanu, kristības, kāzas. Izrāde ir par cilvēka likteni – spēju to pieņemt. Izrāde ir kā himna ikvienam latvietim un baltu kultūras pārstāvim. Šī izrāde gūst lielisku panākumus, un tiek no jauna uzvesta 2013. un 2016. Gadā, pulcējot arvien vairāk dalībniekus izdzīvot šo stāstu, kā arī 2018.gadā par godu Latvijas simtgadei, plānots šo izrādi veidot nebijušā veidā – brīvā dabā.

Sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu, Rotaļnieki kopā ar mūziķiem un aktieriem piedalās Rīgas pilsētas Līgo svinībās krastmalā 2012. un 2015.gadā, kā ari sagaida Jauno 2015.gadu LTV programmā priecējot gan klāt esošos, gan arī skatītājus pie televizoriem.

Pieredzes un emociju pārbagāts "Rotaļai" ir 2016.gads. Jau iepriekšējā gada nogalē plānotā izvākšanas no mīļajām mājām – VEF Kultūras pils, ar tam veltītu koncertu "Nekur nav tik Labi, kā mājās", kā arī Rotaļas kalendāru, kurā iemūžināti visi VEFiņa stūri, tiek atlikta. Tā kā Rotaļas rindās aug jaunā horeogrāfe Diāna Gavare, tiek gatavots viņas diplomdarbs "Māras meitas", kas daļai no kolektīva ir nebijusi pieredze un emocijas, atkal izdejojot stāstu caur deju. Vēli vakari tiek pavadīti šķirojot, krāmējot kastēs un uzskaitot tērpu noliktavas dārgumus, līdz pavasarī VEF Kultūras pils tiek slēgta rekonstrukcijai un Rotaļnieki pārvācās uz telpām pāris kvartālus tālāk. Tai pašā laikā ir pienākusi kolektīva 70.jubileja, kas ar krāšņu koncertu "Pa Saules" pirmo reizi tiek atzīmēta ārpus mājām – Dailes teātrī. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un idejas autors Gints Baumanis programmā iekļauj gan visiem mīļas un zināmas dejas, gan jaunas horeogrāfijas, kas ļauj skatītājiem izsekot gada gājumam caur 4 sezonām. "Pa saules ceļu" ir atgādinājums, cik daudz mēs varam kopā, apvienojoties visām paaudzēm un liekot kopā savus talantus, jo gan koncerta scenārijs, gan vadītāji, gan ikviena horeogrāfija nāk no Rotaļas talantīgajiem dalībniekiem.

Tradīcijas uz skatuves un ārpus tās

Par neatņemamu sezonas daļu kļuvuši koncerti gada aukstākajā laikā – janvārī un februāri, kad Rotaļa apciemo savus draugus ārpus Rīgas –Siguldā viesojamies "Baltās ziemas virpulī", Jelgāvā ik gadu "Mīlam dejā" kā ari ciemojamies Limbažos,

Salacgrīvā un citur. Bet vasaru noslēdzam un deju sezonu sākam Carnikavas "Nēģu svētkos"

Lai parādītu savu sacensību garu, katru sezonu sākam ar orientēšanās sacensībām tautas deju kolektīviem "Greizais Kompass" un noslēdzam ar pludmales volejbola kausu "Smilšu bumba", pa vidu neizlaižot ne "Egona Kausu" basketbolā, ne Tautas bumbas turnīru "Cīņa pie Gatves", ne Danča florbola kausu. 2007. gadā tā brīža Rotaļas prezidents Renārs Danelsons, realizē sen lolotu sapni, tiek organizēts pirmais Rotaļas kauss futbolā. Tradīcija plešas plašumā, un katru gadu laukumā parādās arvien jauni un jauni cīnīties griboši deju ansambļi.

Rotaļnieki katras sezonas sākumā iepazīstas ar jaunajiem deju biedriem "Iepazīšanās pirtī", kurā visi vienojamies krāsas tematikā, gatavojam priekšnesumus un atrakcijas, lai labāk iepazītu viens otru, savukārt pāris mēnešus vēlāk tiek rīkota "Iesvētību balle", kurā Rotaļnieka kārtā tiek uzņemti dejotāju, kam šī ir 4tā nodejotā sezonā. Ar šo notikumu esam iejutušies gan supervaroņu, cirkus mākslinieku, sportistu, spiegu un vampīru ādās, gan ceļojuši uz PSRS laikiem, gangsteru rajoniem un Francijas Cabaret.